Home   |  Kontaktinformācija   |  Atrašanās vietas
Safe Infusion Therapy (LV)
 
Home > Riska profilakse infūzijas terapijā > Mikrobioloģiskā kontaminācija

Mikrobioloģiskā kontaminācija

Definīcija

Mikrobioloģiskā kontaminācija ir infekcioza materiāla, piem., baktēriju, rauga sēnīšu, pelējuma sēnīšu, sēnīšu, vīrusu, prionu, protozoju vai to toksīnu un blakusproduktu, neparedzēta vai nejauša ievadīšana.[1,2]

„Nozokomiālas infekcijas (sauktas arī par „hospitālo infekciju”) definīcija ir šāda:
slimnīcā vai citā veselības aprūpes iestādē radusies infekcija pacientam, kuram attiecīgā infekcija netika konstatēta vai tai nebija inkubācijas periods uzņemšanas laikā. Tās ietver slimnīcā iegūtas, bet pēc izrakstīšanās radušās infekcijas un iestādes personāla inficēšanos darba vietā.” 3

Mikrobioloģiskie patogēnu tipi
Ir plašs spektrs mikrobioloģisko patogēnu, kuri var izraisīt kontamināciju un līdz ar to infekcijas. Šajās grupās ir vairāki dažādi patogēnu tipi:

1. Baktērijas: mikroorganismi, kas ir izmērā līdz 5 µm un kuri ietilpst svarīgākajā patogēnu grupā attiecībā uz mikrobioloģisko kontamināciju. Atkarībā no šūnas sieniņas uzbūves baktērijas tiek
iedalītas grampozitīvajās un gramnegatīvajās baktērijās (skatīt 1. attēlu, Meningokoki).

Baktērijas sīkāk tiek iedalītas šādi:
1.1. Komensālās baktērijas: ietilpst veselu cilvēku normālā florā. Tās parasti ir nekaitīgas veseliem cilvēkiem, un tās pat var aizsargāt, novēršot patogēno mikroorganismu kolonizāciju. Tomēr dažas komensālas baktērijas var izraisīt infekciju, ja saimnieka organisms ir kompromitēts vai tās tiek ievadītas saimnieka organisma audos.

1.2. Patogēnās baktērijas: tām piemīt lielāka virulence un tās izraisa infekcijas neatkarīgi no saimnieka organisma stāvokļa.

2. Vīrusi: subcelulāri bioloģiski objekti ar lielumu 20 – 200 nm. Tie ir ar vai bez kapsulas (apvalks, kurš lielākoties veidojas no saimnieka šūnas membrānas, kura sedz vīrusu) un var izraisīt smagas infekcijas (skatīt 2. attēlu, HIV).

3. Prioni: infekciozas proteīnu daļiņas. Tie ir vismazākie patogēni, kuru lielums ir līdz 5 nm.

Gan prioni, gan vīrusi ir daļiņas bez savas vielmaiņas, un tādēļ tie netiek uzskatīti par dzīviem organismiem. Reprodukcijas funkcijas ziņā tie ir atkarīgi no saimnieka organisma vielmaiņas.

4. Sēnītes, rauga sēnītes un protozoji diametrā līdz 200 µm ir trīs papildu infekcijas avotu grupas.3 Micēlijs, kas ir sēnītes veģetatīvā daļa, ir parādīts 3. attēlā, Penicillium digitatum.

Toksiski mikroorganismu blakusprodukti

Endotoksīns:
Visbiežāk izmantotais endotoksīnu piemērs ir lipopolisaharīdi (LPS) gramnegatīvo baktēriju šūnu ārējā membrānā. Ja šī membrāna sabrūk, piemēram, baktērijai aizejot bojā, atbrīvojas LPS. LPS ir izturīgi pret karstumu un rada nopietnu drudzi, drebuļus, sepsi un neatgriezenisku šoku.

Eksotoksīns:
Eksotoksīni ir toksiskas vielas, kuras aktīvi izdala vai atbrīvo mikroorganismi (piemēram, baktērijas, sēnītes, aļģes un protozoji). Tie var izraisīt nopietnus saimnieka organisma bojājumus, iznīcinot šūnas vai traucējot normālu vielmaiņu, taču tie karstuma ietekmē lielākoties iet bojā. Piemēram, Clostridium tetani izstrādā tetanospazmīnu, kurš izraisa stingumkrampju simptomus; Vibrio cholerae izstrādā holeras toksīnu un izraisa holeras simptomus.

Parastos apstākļos viena baktērija nekādu ļaunumu nenodara. Tomēr pat viena baktērija var ātri savairoties līdz vairākiem miljoniem: Optimālos apstākļos baktēriju (piemēram, Escherischia coli) populācija var divkāršoties 20 minūšu laikā.

Laiks Escherichea coli daudzums
20 min. 2
40 min. 4
1 h 8
2 h 64
3 h 512
4 h 4096
5 h 32 768
6 h 262 144
6 h 40 min. 1 048 576

 „Nozokomiālas infekcijas ir plaši izplatītas. Tās būtiski palielina saslimstību un mirstību. Tās kļūst par vēl lielāku sabiedrības veselības problēmu ar lielāku ietekmi uz ekonomiku un cilvēkiem dēļ:

  • pieaugoša cilvēku daudzuma un cilvēku pulcēšanās;
  • biežāk sastopamiem imunitātes traucējumiem
    (vecums, slimības un ārstēšana);
  • jauniem mikroorganismiem;
  • lielākas baktēriju rezistences pret antibiotikām” 5

Ar katetra ievietošanu saistītas asinsrites infekcijas definīcija (Catether-Related Blood Stream Infection – CR-BSI)
CR-BSI definīcija palīdz noteikt, vai pacienta bakterēmijas primārais avots ir katetrs. Tās ietver katetra izejas vietas vai tuneļa infekcijas, un tās tiek definētas šādi:

  • Eritēma vai indurācija 2 cm robežās no katetra izejas vietas bez vienlaicīgas asinsrites infekcijas un bez vienlaicīgas strutošanas
  • tuneļa infekciju gadījumā ir jābūt jutīgumam, eritēmai vai lokālai indurācijai >2 cm attālumā no katetra vietas pa tuneļveida tehnikā ievietotā katetra subkutāno traktu bez vienlaicīgas asinsrites infekcijas.7

Mikrobioloģiskā kontaminācija pacientiem ir visbīstamākā, ja tā skar parenterālo terapiju un lietotos intravenozos katetrus. Tādā gadījumā patogēni var nonākt tieši sistēmiskajā cirkulācijā un izraisīt ar katetra ievietošanu saistītu asinsrites infekciju
(CR-BSI), vai arī nonākt dažādos orgānos un izraisīt orgānu mazspēju.

Tāpēc ar katetra ievietošanu saistītu asinsrites infekciju profilaksei ir kritiska nozīme. 90-to gadu vidū Slimību kontroles un profilakses centrs (Centers for Disease Control and Prevention – CDC) publicēja ar katetra ievietošanu saistītas asinsrites infekcijas standarta definīciju, kura ir visbiežāk izmantotā ar katetra ievietošanu saistītas asinsrites infekcijas definīcija. 6

Bakteriālas infekcijas pārsvarā var izārstēt ar antibakteriāliem līdzekļiem. Tomēr ir gadījumi, kad to izdarīt ir ārkārtīgi grūti vai pat neiespējami, jo baktērijas ir kļuvušas multirezistentas. Pret vairumu vīrusu, kā arī pret visu prionu izraisītām slimībām nav efektīvu zāļu. Tāpēc šādu infekciju profilaksei ir kritiska nozīme.

MRSA sastopamība un izplatība
Meticilīna rezistentā Staphylococcus aureus (MRSA) infekcija ir nopietna veselības problēma visā pasaulē.MRSA ir jebkurš Staphylococcus aureus celms, kuram ir izstrādājusies rezistence pret beta laktāma antibiotikām, kas ietver penicilīnus (meticilīnu, dikloksacilīnu, nafcilīnu, oksacilīnu u.c) un cefalosporīnus.

Saskaņā ar Slimību kontroles un profilakses centra (Centers for Disease Control and Prevention – CDC) sniegto informāciju MRSA šobrīd izraisa apmēram 1 % no visām stafilokoku infekcijām un vairāk nekā 50 % no stafilokoku infekcijām veselības aprūpē. Pēc Staphylococcus epidermidis nākamais izplatītākais patogēns, kurš Amerikas Savienotajās Valstīs izraisa ar veselības aprūpi saistītas infekcijas, ir Staphylococcus aureus, un 49 % no šīm infekcijām izraisa pret antibiotikām izteikti rezistentās baktērijas – MRSA.

Izplatītākais MRSA tips, kurš izraisa ar veselības aprūpi saistītas infekcijas ASV slimnīcās, ir celms ar nosaukumu USA100.8 MRSA rada īpašas problēmas slimnīcās un ārstniecības iestādēs, kur pacientiem ar vaļējām brūcēm, invazīvām ierīcēm un novājinātu imūnsistēmu ir lielāks inficēšanās risks nekā sabiedrībai kopumā. Katru gadu Amerikas Savienotajās Valstīs ar Staphylococcus aureus inficējas vairāk nekā 290 000 hospitalizētu pacientu. No šīm stafilokoku infekcijām apmēram 126 000 izraisa MRSA.9

Multirezistentu baktēriju definīcija
Multirezistence ir stāvoklis, kad slimību izraisošam organismam izstrādājas rezistence pret konkrētām plaša struktūras un iedarbības spektra zālēm vai ķīmiskām vielām, kuru mērķis ir likvidēt attiecīgo organismu.10
Svarīgi multirezistenti organismi ir:

  • pret meticilīnu rezistentais Staphylococcus aureus (MRSA),
  • pret vankomicīnu rezistentie enterokoki (VRE),
  • plaša spektra beta laktamāze (ESBLs), ko izstrādā gramnegatīvās baktērijas,
  • Klebsiella pneumoniae karbapenemāze (KPC), ko izstrādā gramnegatīvās baktērijas,
  • pret imipenēmu rezistentais Acinetobacter baumannii,
  • pret imipenēmu rezistentā Pseudomonas aeruginosa,
  • pret vairākām zālēm rezistentā Mycobacterium tuberculosis (MDR-TB) un pret zālēm īpaši rezistentā Mycobacterium tuberculosis (XDR-TB).

Atsauces:

Noklikšķinot uz šīs saites uz ārēju avotu, Jūs aiziesiet no šīs tīmekļa vietnes. Uzņēmumam B. Braun nepieder saturs vai tīmekļa vietne, kuru Jūs grasāties atvērt, un tas šo saturu vai vietni nekontrolē.

1Gabriel J. 2008
2 Dougherty L.  2006
3World Health Organization 2002
4 Schmidt 2003
5 Ducel G, Beraud C, Benassouli 1995
6 O‘Grady NP, Alexander M, Dellinger EP, Gerberding JL, Heard SO, Maki DG, Masur H, McCormick RD, Mermel LA, Pearson ML, Raad II, Randolph A, Weinstein RA. 2002
7European Centre for Disease Prevention and Control.Prevalence of MRSA in Europe 2008
8Hidron AI, Edwards JR, Patel J, Horan TC, Sievert DM, PollockDA, Fridkin SK. 2006–2007
9Centers for Disease Control and Prevention (CDC)
10 Hebert C, Weber SG 2011

Lai lasītu anotāciju, ejiet uz literatūras lapu.

Not all products are registered and approved for sale in all countries or regions. Indications of use may also vary by country and region. Product images are for reference only. Please contact your country representative for product availability and information.