Home   |  Kontaktinformācija   |  Atrašanās vietas
Safe Infusion Therapy (LV)
 
Home >

Ko saka eksperti?

Prof. Dr. Ing. Andreas Wittmann, Wuppertal universitāte

Kādi ir ar saduršanos ar adatu saistītie riski?

Veicot savu pienākumus, veselības aprūpes speciālisti ir pakļauti daudziem riskiem; jo īpaši riskam inficēties, saduroties ar adatu kontaminētu adatu asu ierīču lietošanas laikā. Šāda saskare ar asinīm var izraisīt gandrīz visu zināmo patogēnu transmisiju, un bīstamākie un nāvējošākie ir B vai C hepatīta vīruss (HBV, HCV) un cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV). Risku inficēties ar B hepatīta vīrusu var mazināt vakcinācija, un pēc inficēšanās ar HBV un/vai HIV ir arī relatīvi efektīva profilakse pēc saskares. Turpretim vienīgā iespējamā C hepatīta vīrusa profilakse ir izvairīšanās no saskares. Saskaņā ar dažādiem avotiem serokonversijas risks pēc asinīs esošu patogēnu iedarbības tiek noteikts galvenokārt pēc labi zināmā “30-3-0,3 likuma”, lai arī B hepatīta vīrusa transmisijas pakāpe var būt 100. Tomēr ir iespējama efektīva vakcinācija pret B hepatīta vīrusu. Mūsu veiktie pētījumi liecina, ka katrs darbinieks var savainoties ar adatu apmēram reizi divos gados, taču atbildīgajām iestādēm par to tiek ziņots ļoti reti. Vairums šo traumu notiek kontaminēto adatu izmešanas laikā vai kā sekas nepareizai izmešanai. Līdz pat šodienai daudzos gadījumos, kad notiek saduršanās ar adatu, vainojama ir uzgaļa uzlikšana adatai ar abām rokām, kas jau ilgu laiku ir aizliegta.

Kā veikt precīzu risku izvērtēšanu?

Saskaņā ar Direktīvu 2010/32/ES attiecībā uz visām darbībām, kurās ir iespējami medicīnā lietotie asie instrumenti, ir jāveic oficiāla risku izvērtēšana. Precīzā risku izvērtēšanā tiek ņemts vērā saskares ar asinīm apmērs atkarībā no asās ierīces tipa un adatas radīta ievainojuma biežuma. Nodalot mazāk nozīmīgus riskus no nozīmīgiem riskiem, tiek iegūti noderīgi dati efektīvai rīcībai saistībā ar attiecīgajiem riskiem, kā arī ir iespējams noteikt atbilstošus pasākumus dažādiem ierīču tipiem.

Kādi ir galvenie pētījumu rezultāti?

Inficēšanās risks pamatā ir varbūtība, ka pacienta asinis ir infekciozas, un varbūtība, ka, saduroties ar adatu, tiek pārnests pietiekams daudzums patogēnu.
Mērījumi attiecībā uz dobjajām adatām, kuras ir pildītas ar asinīm (piem., i.v. adatām vai i.v. katetriem ar fiksācijas spārniņiem), atklāja, ka tipiskā saduršanās ar adatu gadījumā tiek pārnests apm. 1 µl asiņu, taču asins daudzumu nepārprotami ietekmē dūriena dziļums. Turklāt mūsu pētījums ir parādījis, ka pārnesto asiņu daudzumu ietekmē arī adatas izmērs. Līdz ar to ar liela lūmena adatām tiek pārnests lielāks daudzums asiņu.1

Kā redzams zemāk esošajā tabulā, inficēšanās risks ir atšķirīgs, lietojot dažādu veidu asās ierīces, kā arī dažādos pielietojumos. Asas ierīces (piem. perifērie un centrālie venozie katetri, «tauriņveida" adatas asins paņemšanai vai tādas ķirurģiskas ierīces kā skalpeļu asmeņi) atkarībā no saskares ar asinīm apmēriem var radīt nopietnu vai pat dzīvībai bīstamu risku. Ievainojuma vai inficēšanās risks ir jānovērš vai vismaz maksimāli jāmazina, ieviešot drošas konstrukcijas asās ierīces, uzlabojot darba praksi un nodrošinot nepieciešamo apmācību, kas papildus garantē Direktīvā 2010/32/ES izvirzīto prasību ievērošanu.

Labākā prakse risku izvērtēšanā
Kādi profilaktiskie pasākumi ir jāveic?

Mūsu pētījumā apkopotie dati, kuri ir apkopoti risku analīzes matricē, ļauj veselības aprūpes iestādēm veikt atbilstošus profilaktiskos pasākumus un ieviest rīcības noteikumus, lai mazinātu risku un pasargātu veselības aprūpes speciālistus no saduršanās ar adatu.
Efektīvā stratēģijām savainošanās un arodslimību kontrolē būtu jābūt koncentrētām uz šādiem pasākumiem (uzskaitīti prioritārā secībā):
1. Galveno risku gadījumos nodrošināt aizstāšanu ar materiāliem vai procesiem, kuriem ir mazāka nelabvēlīgā ietekme
2. Tehniskie risinājumi risku mazināšanai
3. Inženiertehniskā kontrole, lai pasargātu darbiniekus no paliekošajiem riskiem
4. Administratīva kontrole, lai mazinātu saskari, kuru nav iespējams kontrolēt ar tehniskiem līdzekļiem
5. Individuālās aizsardzības līdzekļu lietošana (pēdējā aizsardzības līnija)

Prof. Dr. Ing. Andreas Wittmann
Wuppertal universitāte
Drošības tehnikas, arodmedicīnas, arodfizioloģijas un infekciju kontroles fakultāte

Atsauce:
1Wittmann, A., Kralj, N., Hofmann, F. (2004): Übertragene Blutvolumina nach Kanülenstichverletzungen – Ein Beitrag zur Risikoabschätzung nach Kanülenstichverletzungen in: Hofmann F., Reschauer G., Stößel U. (Hrsg.): Arbeitsmedizin im Gesundheitsdienst XVII. 188-191. edition FFAS, Freiburg i. Br, 2004

 

Not all products are registered and approved for sale in all countries or regions. Indications of use may also vary by country and region. Product images are for reference only. Please contact your country representative for product availability and information.